Pēc ilga pārtraukuma ceļojumu aprakstos (kopš lielā Jaunzēlandes brauciena), esmu nolēmis aprakstīt nākamo manu un Ievas braucienu - šoreiz braucam Workation braucienā pa Eiropu. Būs pa mazam apstāstiņam ar pāris bildēm no katras nedēļas. Ideja tāda, ka abi strādājam ofisa darbu un ik pa laikam dzirdam par kādu, kas brauc pastrādāt no ārzemēm uz ilgāku laiku. Pa kādai nedēļai vai atsevišķai dienai jau šādi bijām darījuši - gan tālākos Latvijas nostūros, gan Šveicē, taču tagad nolēmām braukt tādā nopietnākā pied zīvojumā - divu mēnešu braucienā, katrā valstī piestājot uz vienu nedēļu. Izvēlējāmies sākt rudenī, jo abiem nepatīk vēls oktobris un novembris Latvijā - pārāk tumšs un drūms. Tad nu pirmajā oktobrī devāmies ceļā - uz dienvidiem pēc siltuma, saules un varbūt kāda laba vīna. Vispirms, protams, līdz tiem dienvidiem jātiek. Te mēs pie valsts robežas. Pirmo gala mērķi esam nosprauduši Čehiju - pilsētu Olomoucu (Olomonku), kur jau esam pāris reizes bijuši, taču šobrī
Peru. Godīgi sakot, pirms brauciena uz Peru par to zināju ļoti maz. Tik vien, ka Peru atrodas Machu Picchu, no turienes nāk kartupeļi un tur runā spāniski. Jāatzīst, ka, zinot par kartupeļu daļu, jau bija pietiekami, bet, palasot vairāk, valsts ieinteresēja vēl vairāk. Ar to, ka tā ir ļoti droša un ļoti pieejama valsts (priekš Dienvidamerikas), ar to, ka valstī ir ļoti liela dabas dažādība - gan tuksneši, gan džungļi, gan milzu kalni. Peru uzrunāja arī draugus no Latvijas un, atceļā no Jaunzēlandes, nolēmām tur arī tikties. Mums, pietura uz mājām - viņiem ceļojums uz otru pasaules malu. Pirmā pietura ceļojumā - Lima. Gan tāpēc, ka Lima ir visizdevīgākā aviobiļešu cenu ziņā, gan tāpēc, ka gribējās mazliet arī apskatīt galvaspilsētu. Pirmais vakars tiek pavadīts pie ne pārāk gardiem Peru aliem, sarunām un svaigiem augļiem. Limā ir pāris rajoni, kuros tūristiem diži neiesaka uzturēties, bet ir arī tādi, kas ir ļoti hipsterīgi un droši. Te skats uz vienas no Barranco ieliņām. Nav gluži pa