Tālu Tālumā

Ir oktobra sākums un laika prognozes mūs neiepriecina. Esam steigā atkūlušies uz Jaunzēlandes dienvidiem, lai pirms hikinga sezonas sākuma izietu Jaunzēlandes lieliskās takas ievērojami lētāk. Taču visas šīs takas ir kalnos (ne velti arī nesezona un sezona) un nākas vien gaidīt labāku laiku - slapjš sniegs kādam laikam pietiks. Bet tas, ka kalnos nav labs laiks nebūt nenozīmē, ka tāds nav citur salā. Nolemjam apmeklēt Katlīnu ceļu (lielceļu?) - skaistu, līkumotu ceļu gar okeāna malu, kas ir kā alternatīva galvenajam lielceļam. Katlīnas gan labāk apmeklēt vasarā - izslavēti laba vieta peldēm, sērfošanai un dzīvnieku vērošanai (arī šis prieks pārsvarā paredzēts vasarai). Lai nu kā, esam nonākuši Katlīnās nesezonā. Te arī šī ieraksta karte. Bet nu par daili nevar sūdzēties. Šī pludmale ir tik tikko nogriežoties uz šī ceļa.   Un pirmais apskates objekts kā reiz ir pie okeāna. Pa ceļam uz pašu objektu šādi tādi smuki skati. Esam ieradušies Nagetu punktā. Te redzama Na

Kā jau nosaukumā minēts - gareniski pāri Dienvidu salai. Tā teikt, mazliet steidzāmies paspēt uz dažiem objektiem salas dienvidu galā pirms oktobra beigām. Šoreiz pievienoju maršruta karti, lai var vieglāk izsekot mūsu gaitām. Šī ieraksta darbība notiek oktobra sākumā, aptuveni pusotras nedēļas laikā. Maršruta karte Pēc absolūti skaistās Whaririki pludmales devāmies atpakaļ pa tādu pašu ceļu kā turp - viens no neskaitāmajiem Jaunzēlandes galiem, kur piekļuve ir tik problemātiska, ka vairāk ceļu neviens nepūlas veidot. Lai nu kā, ja reiz tik tālu braucām, mēģinājām pa ceļam (vai ar 100km līkumiem) paķert visu, kas citu tūristu acīs bijis ievērības cienīgs. Pirmā tāda vieta bija Knuckle pakalns. Skats no augšas bildē. Bilde uzņemta bēguma laikā. Paisumā uz vietu pavisam cits skats, diemžēl negaidījām sešas stundas. Vieta ļoti nomaļus, jābrauc aptuveni 100km pa grants ceļu uz nekurienes vidu. Vīlušies nebijām.  Nākamā vieta - relatīvi netālu no iepriekšējās. Kaihoka ezeri. Uz