Jaunzēlandes otrā daļa. East cape un Rotorua

Kādas pāris nedēļas atpakaļ, izraujoties no darba (mums nedeva darbu), nolēmām aizbraukt uz tuvajā apkaimē visvairāk reklamēto vietu - East Cape jeb Austrumu ragu. Uz vienu pusi sanāk kādi 160km un ceļš ne tuvu nav tāds, kur es varētu braukt ar 100km/h - uz atļauto.

Tad nu agri pamodušies devāmies ceļā. Ceļš uz šo vietu ved gar okeāna krastu un ir no vienas vietas nosēts ar pauguriem un diezgan episkiem skatiem. Kaut kad samontēsim arī video ar pāris kadriem.
Bet, ķersimies pie bildēm. Pirmo ceļa posmu kādu laiku sanāca mērot arī braucot uz darbu. Tad nu, vismaz par vienu vietu uzzinājām vairāk kā pārējie tūristi.
Šeit laikam bilžu/stāstu proporcija būs par labu bildēm.

Tātad, šī ir bilde no Motu upes, kuru pa ceļam sanāk šķērsot. Šī ir viena no divām Jaunzēlandes upēm, kuras ir privatizētas (vismaz pēc kolēģa - vietējā maora Illaja vārdiem). Upes privatizējušas ir maoru kopienas. Neesmu drošs, kā tas strādā, bet šīs esot lietas, ko izdevies no eiropiešiem nosargāt. 

Vēl Illajs pamanās pa kalnu ceļiem braukt ar atļautajiem 100km/h (vai ātrāk). Teica, ka par ātrumu pārsvarā sūdzoties vācieši, kur viņš pretī liek auto bāņus. Nez vai īsti godīgi, bet viņš katrā ziņā priecājas, ka neesam vācieši.

Bet, braucot uz East Cape, pa ceļam sanāk  gana bieži piestāt - skati ir lieliski un laiks ideāls mazam roudtripam.

 Pļava, auto un zirgs.

Un te, otra - skaistākā puse. Nekurienes vidus.

160km garais ceļš izvēršas kādas 3,5h ilgs, jo nu nevar nepiestāt.

 Nākamā pietura pa ceļam - vecākais un lielākais pohutukawa koks Jaunzēlandē. Šeit to sauc par Ziemassvētku koku, jo tas zied decembrī. Līdz tam gan vēl laiciņš jāpagaida.

Tālāk - pa šauru un bedrainu ceļu esam nonākuši East Cape. Te jau rāpjamies augšā.

 Te - austrumu raga bāka. Šī vieta ir ļoti populāra tūristu vidū, jo šeit var sagaidīt jaunas dienas pirmo sauszemes saullēktu. Šo informāciju gan uzzinājām tikai pēc raga apmeklēšanas. Bet jebkurā gadījumā, tas šeit strādā tikai vasarā. Ziemā pirmais Zemes saullēkts ir sagaidāms Japānā.

 Te skats uz manu subjektīvi izvēlēto skaistāko pusi. Šis sanāk skats uz dienvidiem.

 Un te - jau kāpjam lejā cauri kādreizējā bākas apsaimniekotāja teritorijai. Šobrīd bāka ir automatizēta un cilvēki laikam sākuši vairāk nodarboties ar lopkopību.

Atpakaļceļš. Migla šeit ir bieža parādība, pat saulainās pēcpusdienās. Šajā brīdī absolūti neiebildām.

 Vēl viena bilde no East Cape brauciena mājupceļa.

 Tālāk - brauciens numur divi - uz Rotorua tuvumā esošajiem smukumiem. Šajā dienā laika prognozes mūs aizdzen no Opotiki. Dodamies uz Waiotapu krāsainajiem ezeriem.

 Rotorua apkārte ir seismiski aktīva (labi, visa Jaunzēlande tāda ir, bet šis reģions ziemeļu salā skaitās īpaši aktīvs). Nu, to laikam var nodemonstrēt ar kūpošās zemes bildi. Jebkurā gadījumā, pusi ceļa gaisā jutām sēra aromātu un domājām par vārītām olām.

Te - pēc sēra odoši dubļu baseini. Grūti caur visiem tiem tvaikiem uzņemt labas bildes.

 Visa Waiotapu geotermālo baseinu apkārtne šķiet tāda kā sarūsējusi.

 Lūk pietuvināts skats tam, ko domāju. Tā arī nesapratām vai tas ir kāds dīvains ķērpis vai kas cits.

 Apkārtne pilna ar dažādi iekrāsotiem krāteriem un dažnedažādām dubļu vannām. Bet galvenais bilžu smukums ir ezeros. Lūk, viens no viņiem.

 Lūk, tas pats viens, bet no mazliet cita punkta - no iepriekšējā bildē redzamās laipas. Ūdens tilpņu krāsas atšķiroties dienu no dienas. Ne krasi, bet tomēr. Principā lielais laukums noklāts ar seklu un jau atdzisušu ūdeni, bet arvien jauni karstā ūdens apjomi kopā ar minerāliem tiek piegādāti no tā kūpošā brīnuma - Champagne pool jeb šampanieša baseina.

 Te pats šampanieša baseins. 60m dziļš un 60m plats.

Vēl viena bilde no šampanieša baseina. Un te redzams (diemžēl nav dzirdams) iemesls nosaukumam. Ūdens temperatūra ir aptuveni 74 grādi pēc Celsija un burbuļi ūdenī ir ogļskābā gāze. Stāvot klāt, tāda tikko attaisītas kolas pudeles skaņa. Sagribējās šampanieti.

 Bet šampanieti nedabūjām. Dabūjām vēl vienu smuku ūdens tilpni.

Pēc Waiotapu izlēmām doties vēl mazā kalnu pastaigā pa Wakarewarewa mežu (visi tie sarežģītie maoru nosaukumi).

Te nu meža bilde. Ar nepacietību gaidām dienvidu salas lielos kokus.

Te maza tērcīte caur mežu. Pēc krāsas laikam var nojaust, ka arī šī nav gluži parasta meža upīte.

Tālāk mazliet pakāpjamies. Šī vieta mazliet atgādināja Slovākijas Tatrus. Kaut gan Jaunzēlandei raksturīgās papardes nodod.

Iepriekšējā bildē skatos aptuveni uz šādu ainavu.

Gribējām iziet taku pirms tumsas, bet netīšām paķērām vienu par kādiem 4km garāku kā gribējām. Te nakts cenšas mūs noķert.

Te nakts mūs ir noķērusi. Tālāk gan ceļš vairs nebija pa kalnu takām, bet pa grants ceļu - iztikām bez lukturiem. Uz Rotorua visticamāk sanāks atbraukt vēl kādu reizi, skaistu vietu šeit tuvumā netrūkst.


Trešā ieraksta daļa - brauciens uz aptuveni 10km attālo Ohiva taku.

Šajā vietā bijām jau divas reizes bijuši, taču šoreiz atbraucām, kamēr ārā vēl gaišs. Iepriekšējās reizēs šajā vietā bijām naktī. Bildē redzams Glowworm grotto. Latviski tā laikam būtu spīdtārpu grota jeb ala. Nav gan īsti ala. Jebkurā gadījumā, pašus tārpus naktī ir grūti nobildēt, tad nu vismaz ieliekam dienas bildi.

Bet šajā vietā nav tikai spīdīgi tārpi. Ir arī taka ar diezgan labiem skatiem:

Tipiskās Jaunzēlandes ainavas.

Mazliet pakāpjoties.

Un te - jau sākot kāpt lejā. Taka ir apļveida - pa kalnu taku uz vienu pusi, pa pludmali uz otru.

Iekrita diezgan ideāls laiks pastaigai.

Te dodamies atpakaļ.

Ieraksta finālā jāpiebilst, ka kivi sezona ir beigusies un nākamajā nedēļā dosimies mazā ceļojumā. Pēc tam laikam turpināsim citu darbu kivi laukos. Kā arī - rīt priekšnieks darbiniekiem uzsauc kivi sezonas noslēguma pikniku. Bet par to nākamajā ierakstā.

Ak, jā. Te viena telefona bilde. Ar kivi lasīšanu nekad neko nevar zināt, reizēm augļi no rīta ir par slapju, reizēm nākamajā dienā līs. Tāpēc pa reizei sanāca arī visu lasītāju ienīstā nakts lasīšana. Te bilde no negaidītas nakts lasīšanas. Priekšnieks gan ir gādīgs un ir atvedis fish&chips vakariņām. Jāpiebilst, ka mūsu lasītāju brigādē ir vismaz trīs vegāni. Bet cukorotos dzērienus, kā labus enerģijas atjaunotājus, novērtēja visi.